Ievads
Pārtikas zudumi un izšķērdēšana ir nopietna problēma pašreizējai globālajai pārtikas sistēmai, kas atklāj asimetriju, paradoksus un nevienlīdzību. 2011. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) aprēķināja, ka katru gadu pasaulē tiek pazaudēta vai izšķērdēta 1/3 pārtikas. FUSION projektā ir aplēsts, ka ES pārtikas atkritumi veido 88 miljonus tonnu gadā, un to vērtība ir aptuveni 143 miljardi eiro.
Taču pārtikas atkritumi nav tikai ekonomiska vai ētiska problēma, tie ietekmē arī vidi. Saskaņā ar UNEP Pārtikas Atkritumu indeksa 2021. gada datiem pārtikas atkritumi rada 8-10 % no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, tādējādi veicinot klimata pārmaiņas. Tāpēc Apvienoto Nāciju Organizācija savā 12.3. ilgtspējīgas attīstības mērķī ir iekļāvusi "uz pusi samazināt pārtikas izšķērdēšanu uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patērētāju līmenī un līdz 2030. gadam samazināt pārtikas zudumus ražošanas un piegādes ķēdēs".
Pārtikas atkritumi ir sarežģīts temats publiskā iepirkuma un ēdināšanas nozarē, jo īpaši valstīs, kurās vēl nav izstrādāta pienācīga pārtikas atkritumu politika vai mērīšanas instrumenti.
Ierosinātie rīki ietver pārtikas atkritumu stratēģijas izstrādi, iepirkuma kritērijus pārtikas atkritumu samazināšanai un dažādus veidus, kā izmērīt pārtikas atkritumu daudzumu, lai sāktu un uzraudzītu to attīstību. Turklāt vairākos instrumentos ir sniegti praktiski padomi virtuves speciālistiem un citām ieinteresētajām personām par to, kā veicināt izpratni par pārtikas izšķērdēšanu un, pats svarīgākais, kā novērst pārtikas izšķērdēšanu.