Nepieciešamie soļi
- Iecelt pašvaldības administrācijā centrālo koordinatoru, kas būs atbildīgs par pārtikas atkritumu novēršanas organizēšanu un uzraudzību.
- Izpētīt dažādas metodes pārtikas atkritumu mērīšanai un novērtēt katras metodes priekšrocības un problēmas. Šeit ir trīs piemēri:
- A metode: Virtuves darbinieki šķiro un sver pārtikas atkritumus.
- B metode: Ārējais partneris šķiro un sver pārtikas atkritumus dažās (nejauši izvēlētās) virtuvēs.
- C metode: Virtuves darbinieki šķiro atkritumus pārtikas atkritumos un citos atkritumos. Atkritumu izvešanas uzņēmums sver pārtikas atkritumus.
- Izvēlieties metodi. Ņemiet vērā ēdināšanas uzņēmumu raksturu, mērogu un iniciatīvas īstenošanai pieejamos resursus.
- Izlemiet, kuras un cik virtuves tiks iesaistītas pārtikas atkritumu mērīšanas sistēmā.
- Atkarībā no izvēlētās metodes, atvēliet resursus (stundas un budžetu) gan valsts/pašvaldības iestādei, gan virtuvēm. Paturiet prātā, ka pārtikas atkritumu mērīšana radīs papildu darba slodzi virtuves personālam. Apsveriet iespēju noteikt pārtikas atkritumu mērīšanas sistēmas sākuma un beigu datumu.
- Izlemt par grafiku, kurā norādīts, cik bieži (reizi nedēļā vai katru dienu) tiks veikti pārtikas atkritumu mērījumi.
- Īpaši, ja izvēlaties A metodi, noteikti izveidojiet informatīvu materiālu, kas paredzēts virtuves personālam, tostarp norādījumus virtuves vadītājiem par to, kā motivēt darbiniekus iesaistīties pasākumā. Paskaidrot , kāpēc tiek ieviesta pārtikas atkritumu mērīšana, izskaidrojot labvēlīgo ietekmi uz finansēm, resursu izmantošanu un vidi.
- Instruēt un sniegt atbalstu virtuves personālam, lai palīdzētu viņiem pārvarēt grūtības, kas saistītas ar šķirošanu un mērīšanu.
- Apkopot pārtikas atkritumu mērījumu datus un dalīties ar jaunāko informāciju par paveikto ar virtuvēm.
Papildu jautājumi, kas jāapsver
Ja izvēlaties A metodi (virtuves darbinieki šķiro un mēra pārtikas atkritumus), lūdzu, ņemiet vērā šādus aspektus:
- Priekšrocības: tieša darbinieku iesaistīšanās nozīmē, ka katrs darbinieks jūtas līdzatbildīgs un saprot, kurus paradumus un praksi var mainīt, lai samazinātu pārtikas atkritumu daudzumu. Noskaidrojiet, vai ir pieejami digitālie mērinstrumenti, lai atvieglotu mērīšanas procedūras. A metode ir īpaši piemērota lielāka mēroga ražošanas virtuvēm, kurās jau ir ieviestas efektivitātes un darba procesu uzraudzības procedūras.
- Trūkumi: Lai iepazītos ar pārtikas atkritumu mērīšanu, ir nepieciešams laiks un daudz resursu. Šī stratēģija bieži vien ir saistīta ar neprecīziem kopējo pārtikas atkritumu aprēķiniem, jo to uzskaite ir organizatoriski sarežģīta, jo īpaši, ja ir iesaistītas daudzas mazas virtuves.
Ja izvēlaties B stratēģiju (ārējs partneris šķiro un sver pārtikas atkritumus nejauši izvēlētās virtuvēs), lūdzu, ņemiet vērā šādus aspektus:
- Izlemiet, cik daudz virtuves paraugu ir nepieciešams, cik ilgā laika periodā pārtikas atkritumi ir jāsavāc un jāsašķiro un cik atkritumu veidos pārtikas atkritumi ir jāsašķiro (piemēram, ēdami/neēdami pārtikas atkritumi).
- Priekšrocība: šo metodi var izmantot, neiesaistot virtuves personālu, tādējādi ietaupot laiku un resursus.
- Trūkums: virtuves darbinieki ne vienmēr jūtas atbildīgi par šo shēmu, kā arī ne vienmēr viņiem rodas izpratne par to, kur iejaukties, lai novērstu pārtikas atkritumu rašanos.
Ja izvēlaties C stratēģiju (virtuves personāls šķiro atkritumus pārtikas atkritumos un citos atkritumos, un pārtikas atkritumus sver atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums), lūdzu, ņemiet vērā šādus aspektus:
- Priekšrocība: šī ir neinvazīva metode, kurā iesaistīts virtuves personāls. Darbinieki labāk apzinās pārtikas atkritumu apjomu savā virtuvē.
- Trūkums: atsevišķiem konteineriem pārtikas atkritumiem ir nepieciešama vieta, kas dažās virtuvēs var būt izaicinājums.
