Nepieciešamie soļi
- izmērīt pārtikas atkritumu daudzumu, kas radies vienas mācību nedēļas laikā (5 dienas). Atkārtot to katru gadu.
- Sašķirot pārtikas atkritumus četros spaiņos/konteineros:
- Neēdami pārtikas atkritumi (mizas, kauli, āda un citas neēdamas daļas).
- Sabojāta pārtika (pārtika, kas ir bojāta, gatavojot vai kurai ir beidzies derīguma termiņš).
- Ēdiena pārpalikums (ēdiens, kas ir pagatavots, bet nav pasniegts)
- Ēdiena atliekas (ēdiens, kas ir pasniegts, bet ko klienti nav apēduši).
Šķirošana palīdz noteikt galvenos pārtikas atkritumu cēloņus.
- Katras dienas beigās nosveriet spaiņus/konteinerus.
- Ja iespējams, nosveriet arī katrai dienai sagatavoto ēdienu vai aprēķiniet ēdiena daudzumu, pamatojoties uz saskaņoto porciju lielumu un porciju skaitu.
- Veiciet uzskaiti par katru dienu izsniegto porciju skaitu.
- Reģistrējiet pārtikas atkritumu daudzumu katru dienu, pēc tam aprēķiniet vidējo rādītāju (pamatojoties uz 5 dienu rezultātiem).
- Aprēķiniet, cik daudz pārtikas atkritumu rodas pa porcijām un veidiem.
- Analizēt uzskaites datus un sagatavot ziņojumus, lai atbalstītu turpmāko attīstību pārtikas atkritumu samazināšanas jomā.
Papildu jautājumi, kas jāapsver
- Kad pārtikas atkritumu daudzums ir izmērīts, ir jārīkojas, lai to samazinātu. Uzziniet vairāk "Pārtikas izšķērdēšanas apkarošana: ēdināšanas uzņēmumu loma" un "Pārtikas izšķērdēšanas apkarošana: skolotāju un skolu vadītāju loma".
- Regulāra pārtikas atkritumu uzraudzība un mērīšana (pēc daudzuma, veidiem un avotiem) arī palīdz bērniem labāk izprast pārtikas atkritumu cēloņus un ietekmi.
