Ievads
Sabiedriskais sektors ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem nodrošina konkrētās iestādēs, piemēram, skolās, slimnīcās, pansionātos vai cietumos. Tā ir daļa no pārtikas piegādes ķēdes. Pārtikas piegādes ķēdē ietilpst pārtikas ražošana (lauksaimniecība un zivsaimniecība), pārstrāde, izplatīšana, sagatavošana, patēriņš un atkritumu likvidēšana. Visiem šiem pasākumiem tiek izmantoti dažādi resursi un radīta ietekme uz vidi, sabiedrību un ekonomiku. Tie nodrošina pārtiku, rada darbavietas, rada siltumnīcefekta gāzes un ietekmē bioloģisko daudzveidību, jo tiek izmantota zeme un agroķimikālijas. Sabiedriskās ēdināšanas ilgtspēja ir atkarīga no piegādes ķēdes ilgtspējas. Tas savukārt ir atkarīgs no tādiem jautājumiem kā, vai piegādātā pārtika ir veselīga un uzturvērtības ziņā atbilstoša? Vai algas ir taisnīgas? Vai siltumnīcefekta gāzu emisijas ir samazinātas līdz minimumam? Vai bioloģisko daudzveidību aizsargā noteiktas lauksaimniecības metodes?
Ilgtspēja nozīmē rīkoties tā, lai šodien veiktie pasākumi neapdraudētu resursu nepieciešamību rītdien. 2015. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija formulēja globālos Ilgtspējīgas Attīstības Mērķus (IAM), lai motivētu cilvēkus, uzņēmumus un valdības ieviest inovācijas un rīkoties, lai tos sasniegtu. ES Zaļais kurss ir vērienīga pieeja ilgtspējības mērķu sasniegšanai, izmantojot klimata aizsardzības, aprites ekonomikas, nulles piesārņojuma, bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un stratēģiju "no lauka līdz galdam" , kā arī mobilitātes politiku. Pārtikas piegādes ķēdēm un līdz ar tām arī sabiedriskajām ēdināšanas sistēmām ir svarīga loma, jo tās ir saistītas ar vairākiem mērķiem.
Sabiedriskās ēdināšanas ilgtspējība
Ideālā gadījumā ilgtspējīga sabiedriskā ēdināšana atbilst uztura, sociālekonomiskajām, vides, ētikas un garšas prasībām, un tajā darbojas kvalificēti un atbilstoši atalgoti speciālisti, kas izmanto resursu ziņā efektīvas metodes. Lai gan tas var šķist nesasniedzams ideāls, tomēr daudz ko var izdarīt. Piemēram, iepirkuma kritērijos var iekļaut vides un sociālos aspektus; var piedāvāt uztura izvēli, lai mazinātu ražošanas un tirdzniecības ietekmi uz klimatu; pārtikas produktu dažādošana var dot labumu bioloģiskajai daudzveidībai; var īstenot procedūras, kas palīdz veicināt aprites ekonomiku vai resursu efektīvu izmantošanu; var pievērsties sociālajiem aspektiem, piemēram, izglītībai un darba apstākļiem. Ilgtspējīgas sabiedriskās ēdināšanas rīku kopums var palīdzēt jums sākt darbu.
Koku modelis
Lai gūtu priekšstatu par daudzajiem izejas punktiem ceļā uz ilgtspējīgāku sabiedrisko ēdināšanu, iedomājieties sabiedriskās ēdināšanas organizāciju kā koku (sk. attēlu). Stratēģijas, noteikumi un vietējā tirgus situācija veido pamatkontekstu. To maiņa ietekmēs sistēmu kopumā [saite]. Stumbrs simbolizē publisko iepirkumu ar tā stingrību un ierobežoto elastību. Zari simbolizē citus sabiedriskās ēdināšanas darbības aspektus: organizāciju ilgtspējības politiku, maltītes un ēdienkartes, iepirkuma metodes un kritērijus, ražošanas un pasniegšanas veidus, komunikāciju, atkritumu apsaimniekošanu un citus. Domājiet par lapām kā par vairākām iespējām veikt izmaiņas. Lai uzzinātu, kā uzsākt šīs izmaiņas, aplūkojiet dažādus mūsu apkopotos rīkus:Publiskais iepirkums, Veselīgs un augu izcelsmes uzturs, Pārtikas atkritumi.