Ilgtspēja un pārtika politikas kontekstā

Sabiedrisko ēdināšanu ietekmē vairākas politikas jomas. Ilgtspējas kontekstā vissvarīgākās ir tās, kas saistītas ar pārtiku, publisko iepirkumu, klimata pārmaiņām un resursu izmantošanu. Šo politikas jomu kopīgie mērķi ir veicināt videi nekaitīgu lauksaimniecību, atbalstīt uztura maiņu uz veselīgāku uzturu un veicināt resursu efektīvu (un aprites principam atbilstošu) izmantošanu. Publisko iepirkumu un izmaiņas ēdināšanas pakalpojumu jomā var izmantot kā līdzekli šo mērķu sasniegšanai.

Pasaules mērogā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam Ilgtspējīgas Attīstības Mērķi (IAM) nosaka virzienu visām politikas jomām uz ilgtspējību. Katram no 17 IAM tika noteikti mērķi un rādītāji, lai uzraudzītu progresu. Svarīgākie no tiem, kas attiecas uz ilgtspējīgu sabiedrisko ēdināšanu, ir 2. mērķis "izbeigt badu, nodrošināt pārtiku, uzlabot uzturu un veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību" un 12. mērķis "(panākt) ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu". Viens no pēdējā minētā mērķa uzdevumiem ir veicināt ilgtspējīgu publisko iepirkumu (12.7. punkts). Atrodiet mūsu kolekcijās dažus rīkus, kas palīdz sasniegt šos mērķus: Publiskais iepirkums, Bioloģiskā pārtika, Pārmaiņu stratēģijas.

Šajā stratēģiskajā ES dokumentā ir noteikta sistēma taisnīgai pārejai uz zaļāku un klimatneitrālu Eiropu. Zaļais kurss attiecas uz politikas jomām, kas saistītas ar klimatu, resursu efektivitāti, ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību, reģionālo un lauku attīstību, mobilitāti un tirdzniecības attiecībām ar trešajām valstīm. ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija, aprites ekonomikas rīcības plāns, stratēģija "no lauka līdz galdam" un vienreizlietojamās plastmasas aizliegums - tie visi ir balstīti uz Eiropas Zaļo kursu. Aplūkojiet mūsu rīku kolekcijas Pārmaiņu stratēģijas, Resursu efektivitāte, Komunikācija un spēju veidošana.

Šīs stratēģijas mērķis ir visaptveroši risināt ilgtspējīgu pārtikas sistēmu problēmas un atzīt saikni starp veselīgiem cilvēkiem, veselīgu sabiedrību un veselīgu planētu. Stratēģijā "No lauka līdz galdam"risināti jautājumi par pārtikas attiecībām starp pilsētām un laukiem, drošu pārtiku visiem, veselīgu uzturu, iekļaujošām piegādes ķēdēm un virzību uz bioloģisko lauksaimniecību un klimatam draudzīgām pārtikas ķēdēm. Tajā ir pat ierosināti obligātie minimālie kritēriji ilgtspējīgas pārtikas iepirkumiem valsts un pašvaldību iestādēs. Bioloģiskā pārtika, Augu izcelsmes un veselīga pārtika, Sadarbība ar lauksaimniekiem sniedz rīkus, kas palīdzēs jums padarīt sabiedrisko ēdināšanu ilgtspējīgu un klimatneitrālu.

Šajā plānā līdz 2030. gadam ir pārņemts iepriekšējais plāns par bioloģisko lauksaimniecību un pārtikas patēriņu. Jaunajā rīcības plānā, kas publicēts 2021. gadā, ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam 25 % ES lauksaimniecības zemes piešķirt bioloģiskai ražošanai. Lai sasniegtu šo mērķi, rīcības plānā tiek veicinātas darbības, kas sekmē patērētāju pieprasījumu pēc bioloģiskiem produktiem un bioloģisko produktu iekļaušanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumos. Ieguvumi no bioloģisko produktu ražošanas un patēriņa paplašināšanas ir videi draudzīgāka lauksaimniecība, augstāks dzīvnieku labturības līmenis, lielāka bioloģiskā daudzveidība un pozitīva ietekme uz cilvēku veselību. Bioloģiskā pārtika, Publiskais iepirkums,Sadarbība ar lauksaimniekiem piedāvā rīkus, kas atvieglo bioloģisko produktu iepirkšanu un izmantošanu sabiedriskajos ēdienos.

Šisstratēģijas dokumentsveicina pieejamo resursu efektīvāku izmantošanu, lai panāktu klimatneitralitāti un samazinātu mūsdienu ražošanas un patēriņa modeļu ietekmi uz klimatu. Plāna mērķis ir veicināt sadarbību un uzņēmējdarbību, lai radītu jaunus uzņēmējdarbības modeļus un partnerības. Aprites ekonomikas rīcības plāns ir uz nākotni vērsta programma, lai panāktu tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu. Turklāt tajā ir pievērsta uzmanība nepieciešamībai samazināt pārtikas atkritumus un pārmērīgu iepakojumu izmantošanu, kā arī veicināt bioloģisko materiālu izmantošanu. Resursu efektivitāte un Pārtikas atkritumi sniedz rīkus, lai atvieglotu jūsu darbu saistībā ar sabiedrisko ēdināšanu un aprites ekonomikas rīcības plāna mērķiem.

Publiskais iepirkums kopumā veido 14 % no ES IKP (ES aprites ekonomikas rīcības plāns 2020. gadam), un tas var būt spēcīgs ilgtspējīgu produktu pieprasījuma virzītājspēks. ZPI kritērijiun mērķi tika izstrādāti, lai palīdzētu publisko iepirkumu rīkotājiem izmantot šo potenciālu. Sabiedriskajai ēdināšanai īpaši nozīmīgi ir tie ZPI kritēriji, kas saistīti ar pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu. Publiskais iepirkums piedāvā rīkus, kas atvieglo ZPI kritēriju izmantošanu. Šie rīki ir noderīgi iepirkumu veicējiem, piegādātājiem un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem.